Nils Skapāns

Latvijā vienīgais plastilīna animācijas meistars Nils Skapāns ir spilgts piemērs no talantīgo autodidaktu plejādes, jo absolvējis tikai Rīgas 39. vidusskolu un visu tālāko sasniedzis ar mērķtiecīgu darbu. Pēc skolas un dienesta armijā Nils sāka strādāt par operatoru animācijas filmu studijā Dauka un filmēja zīmētās multenītes Fantadroms, Rāvējslēdzējs, Krikši, Seserija, arī lielfilmu Ness un Nesija, pie kuras darbs ilga trīs gadus.

1993. gadā Nils pārcēlās uz leļļu filmu studiju Animācijas brigāde un drīz jau patstāvīgi – kā režisors un scenārija līdzautors - veidoja seriālu Munks un Lemijs.  Ar vienu no savām pirmajām šī seriāla filmiņām Lidojam?! (1994) Nils Skapāns pārsteidza visu Latvijas kinosabiedrību, saņemot bērnu žūrijas galveno balvu Kristāla lācis Berlīnes festivālā (1995). Pēc septiņām Munka un Lemija filmām sekoja seriāls Zvēri, šī seriāla filma Caurā māja 2000. gada festivālā Lielais Kristaps Nilam atnesa balvu par labāko animācijas režiju. Tomēr pamazām Skapāna filmas attālinājās no Animācijas Brigādes tradicionālās stilistikas, viņš izmēģināja jaunus materiālus (piemēram, virpota koka detaļas filmā Klucānija (2000) un drīz arī atklāja sev plastilīnu kā leļļu animācijas tehniku.

2000. gadā, veidojot filmu Pavasaris, Skapāns nodibināja patstāvīgu leļļu filmu studiju ar firmas zīmi Nilsons Jura Podnieka studijas paspārnē, 2004. gadā atgriezās Berlināles konkursa skatē ar filmu Redzi, Trusi!... Tētis brauc uz Londonu, bet 2005. gadā izveidoja savu pirmo animācijas filmu pieaugušajiem. 2008. gadā Nils Skapāns izmēģinājis atkal jaunu leļļu materiālu, kopā ar mākslinieci Vitu Valdmani veidojot filmas Sasit spārnus varoņus no keramikas. 2010. gadā ar filmu Burvīga diena Nils Skapāns vēlreiz tiek uzaicināts piedalīties Berlināles konkursa skatē un nu jau ir uz palikšanu pieskaitīts pasaules animācijas elitei.

Kopš 2012. gada vairākas filmas Nils Skapāns veidoja studijā Lokomotīve, bet kopš 2014. gada sadarbojās ar Vides Filmu studijas (VFS Films) komandu, vispirms piedaloties Pētera Krilova dokumentālās filmas Uz spēles Latvija (2014) animācijas elementu veidošanā. Studijā VFS Films vairākus gadus tapa arī Nila Skapāna pēdējā filma Diendusa (2021), kuras pirmizrādi režisors nepaspēja piedzīvot.