Latvijas kinovēstures simt gadu laikā iets garš un mākslinieciski iespaidīgs ceļš – no nacionāli orientēta un ekspresionistiski izteiksmīga mēmā kino uz studiju sistēmā veidotu klasisko pamatstraumes kino, no prasmīgas dažādu žanru pārvaldīšanas uz Autora konceptu un individuālu rokrakstu, caur poētisku dokumentālismu un muzikāli filozofisku animāciju uz Latvijas kino kā organisku pasaules kinovēstures daļu. Šajā portāla filmas.lv sadaļā skatāmas Latvijas kino spilgtākās parādības restaurētā kvalitātē, kolekcija tiek pakāpeniski papildināta.
Atsevišķas valsts filmu nozares jaudu pieņemts vērtēt pēc spēlfilmām, un arī skatītāju acīs tas bieži ir svarīgākais kritērijs. Latvijas filmu nozarei ir, ko parādīt, te ļoti dažādi autori darbojušies ļoti daudzveidīgā spektrā – gan žanriski, gan stilistiski, gan tematiski -; Latvijas kino ir spēcīgs arī citās profesionālajās izpausmēs – ar izciliem aktierdarbiem, starptautiski atzītu operatormākslu un izkoptā vizualitātē balstītu kinomākslinieku darbu.
Latvijas dokumentālā kino klasikas spilgtākā zīme ir tā sauktais Rīgas poētiskais stils, kas piedzima 20. gadsimta 60. gados un turpmāk ir gan pats transformējies un attīstījies dažādos virzienos, atbilstoši atšķirīgu autoru talantiem un interesēm, gan arī iedvesmojis nākamās paaudzes.
Latvijas animācijas fenomens ir fakts, ka praktiski vienlaikus un apmēram līdzīgā jaudā un talanta mērogā ir attīstījušies divi paralēli virzieni, spēcīgu personību vadīti un iedvesmoti, – gan divdimensiju animācija vispirms aplikācijas tehnikā, pēc tam zīmēta, gan arī trīsdimensionāla leļļu animācijas māksla, kas valdzina skatītāju ar rokām darinātu leļļu burvību.
