SVEICIENS SVĒTKOS!
Latvijas Valsts svētku gaisotnē Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju aicina visus svinēt svētkus kopā!
Tautiešiem visā pasaulē piedāvājam filmu izlasi – gan pavisam jaunas Latvijas spēlfilmas, gan kino klasiku, gan Simtgades filmas, dokumentālo kino un bērniem domātu animāciju. Trīs visjaunākās spēlfilmas būs skatītājiem pieejamas pašā svētku kulminācijā, 18. un 19. novembrī.
Filmas skatāmas atbilstoši katras valsts vietējam laikam, sekojot laika joslām apkārt visai zemeslodei.
JAUNĀS SPĒLFILMAS
2022, režisors Viesturs Kairišs, 97'
1991. gada janvāris. Pēc skolas beigšanas Jazis nevar izlemt, kā dzīvot tālāk. Draud iesaukšana Padomju armijā, veidojas pirmās nopietnās attiecības. 90. gadu sākuma bohēma, paaudzes protests. Latvijā tikmēr turpinās cīņa par valsts neatkarību, padomju milicijas speciālo uzdevumu vienības OMON draud apstādināt baltiešu brīvības cīņu, Rīgā sāk būvēt barikādes. Filmas jaunie varoņi ir tālu no jebkādas politiskās dzīves, taču apstākļi viņus ierauj notikumu epicentrā un liek izdarīt izvēli.
2022, režisore Linda Olte, 104'
Sociāla ģimenes drāma par bērnunamā uzaugušām māsām Anastasiju un Diānu, kurām rodas iespēja tikt adoptētām amerikāņu ģimenē. Filmas galvenā varone ir dumpinieciskā Anastasija, kura ir pārliecināta, ka viņai nekādi adoptētāji nav vajadzīgi. Kad meitene uzzina savas bioloģiskās mātes Allas atrašanās vietu, Anastasija nolemj darīt visu, lai atjaunotu kontaktu un iemantotu mammas mīlestību.
MEDIJOS:
"Kāpēc mēs negribam dzīvot normālu dzīvi" (recenzē Ieva Melgalve, portāls Kino Raksti, 21.10.2022.)
"Piesaiste un brīvība apburtā lokā" (recenzē Karīna Vasiļevska-Das, portāls Kino Raksti, 23.10.2022.)
2019, režisors Dzintars Dreibergs, 123'
Vēsturiska kara drāma pēc strēlnieka Aleksandra Grīna romāna motīviem aizved simt gadu senā pagātnē – 20. gadsimta sākuma Latvijā, kas ierauta Pirmajā pasaules karā. Sešpadsmit gadus vecais Artūrs, zaudējis māti, dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Saviļņojošais stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu.
Pēc pirmizrādes 2019. gada novembrī filma Dvēseļu putenis strauji iekaroja Latvijas kinoskatītāju atzinību un milzīgu popularitāti, vairojot arī sabiedrības interesi un zināšanas par Latvijas vēsturē nozīmīgu laikmetu.
2019, režisors Jānis Ābele, 86'
Četrpadsmit gadus vecais Jānis, Jelgavas puika ar "zubra" līmeņa mācību sasniegumiem, cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi – Nāve un Zombis – aizsāk jaunu lappusi Jelgavas pusaudža dzīvē: ir jāspēlē grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un līdz asarām jānoved skolotāji. Filmas pamatā - populārais un starptautiski apbalvotais Jāņa Joņeva romāns (2013).
SIMTGADES FILMAS
2019, režisors Gatis Šmits, 96'
Rīga, 1906. gada rudens. Slepenpolicija guvusi virsroku cīņā ar sociāldemokrātu kaujiniekiem, tikai viena grupa spītīgi turpina darbību un plāno pārgalvīgu uzbrukumu rūpnīcas kasei. Par operācijas vadītāju tiek nozīmēts ierindas kaujinieks Pelēkais. Uzbrukuma plānošanas laikā Pelēkais satiek dzejnieci Violetu un mēģina iekarot viņas uzmanību. Violetas iedvesmots, Pelēkais ierauga dzīvi un revolūciju citām acīm, bet Violeta nemanot iesaistās kaujinieku bīstamajā pasaulē.
2018, režisore Roze Stiebra, 75'
Latvijas animācijas filmu klasiķes Rozes Stiebras vizuāla poēma par Latviju kā Saules meitu, kura piedzimst tumsā, tiek nozagta, bet vēlāk atbrīvota, lai uzplauktu kā skaists zieds mūžībā.
Saulei un Mēnesim piedzimst bērniņš, kuru sveikt ierodas ķekatnieki. Vispārējā līksmībā neviens nepamana, ka Saules meita pazūd, līdz visi attopas pie tukša šūpulīša. Lai cik stipri būtu gan māte Saule, gan tēvs Mēness, vieniem pašiem viņiem neizdosies bērnu ne atrast, ne mājās pārvest. Izrādās, vajadzīgs cilvēks! No ķekatniekiem palīgos piesakās Nabašnieks, kāda meitene un viņas mazais brālītis; viņi dodas pasaulē, lai atrastu un pārvestu mājās Saules meitu. Palīgiem dotas tikai trīs dienas – ja šajā laikā Saules meita netiks atrasta, viņa zaudēs savu spēku un kļūs par parastu meiteni. Seko piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem pilns ceļojums, kura laikā ikvienam jāpierāda gan drosme un attapība, gan izturība un izpalīdzība.
Beigas, protams, ir laimīgas! Visiem kopā tomēr izdodas pārvarēt Tumsas valdnieces Selēnas izliktos slazdus un atbrīvot Saules meitu, ķekatnieki atkal līksmo – pasaules kārtība ir atgriezusies!
2018, režisors Ivars Seleckis, 95'
Latvijas dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka filma par pieciem bērniem, kuri sāk iet pirmajā klasē dažādos Latvijas novados. Kārlim ir stipras ģimenes saknes Latvijas laukos, Gļeba vecvecāki Latvijā iebraukuši tikai padomju gados, Zanes ģimene ir pirmās paaudzes pilsētnieki, Anastasijas ģimene no pilsētas pārcēlusies uz laukiem, bet Anetes mamma dzīvo Anglijā. Viena gada vērojums par to, kas notiek bērna prātā un dzīvē.
Režisors un operators Ivars Seleckis Latvijas dokumentālajā kino strādā jau kopš 20. gadsimta 60. gadiem un ir viens no leģendārā Rīgas poētiskā dokumentālā kino pamatlicējiem, bet šī esot pirmā reize, kad viņa filmas galvenie varoņi ir bērni. „Pats gāju lauku skoliņā, kur bija četras klases, 12 bērni, nebija ne televīzijas, ne radio, bija kara laiks. Šajos apstākļos, kad redzu lielo informācijas daudzumu un tehnisko bruņojumu, ar kādu aug mūsdienu bērni, ir skaidrs, ka viņi ir gudrāki, nekā biju iedomājies. Man interesanti, kas notiek ar viņu iekšējo pasauli un tēlaino domāšanu, kas notiek ar viņu sapņiem – vai tie arī ir tik konkrēti kā televizorā, vai tomēr visu izdomā paši? Mēs nezinām, kādi viņi izaugs, kādi viņi būs, tas ir liels jautājums," saka filmas režisors.
ANIMĀCIJA BĒRNIEM
2017, režisors Māris Brinkmanis, 10'
Konditorejas veikalā nejauši iepazīstas brūnais kakao bumbulis un baltā zefīru meitene no "dažādiem plauktiem", bet ne brūnie, ne baltie radi negrib pieņemt citas krāsas svešinieku un cenšas to padarīt sev līdzīgu – apbērt ar pūdercukuru vai kakao pulveri. Galu galā tomēr jaunie draugi atrod savu laimīgo zemi…
2013, režisors Ēvalds Lācis, 10'
Kādā pavasara rītā zvēri pamostas no ziemas miega un atklāj, ka meža vietā ir uzcelta pilsēta. Ikviens saprot, ka jāmeklē jaunas izdzīvošanas iespējas, un eži izdomā, kā zvēri var nopelnīt naudu no cilvēkiem. Taču vajadzīgs arī plāns, kā atgūt mežu.
Viens no būtiskiem Latvijas animācijas sasniegumiem jaunākajos laikos – filma, kas saņēmusi uzreiz divas balvas A klases festivālā (2013. gada Berlinālē – starptautiskās žūrijas speciālbalvu un bērnu žūrijas diplomu), un tas bija tikai pats pirmais starptautiskais panākums. Svarīgi, ka filmas darbība notiek nevis kādā abstraktā ārpus-laikā un nekonkrētā pasaku vidē, bet gluži reālā mūsdienu pilsētā, kuru katrs skatītājs var pazīt kā savu dzīvesvietu un identificēties ar filmā notiekošo.
2012, režisors Nils Skapāns, 13'
Krāsaini džungļi, dancojoši rūķi un pirātmeitene Vanesa. Tas ir pavisam parastas un ļoti jaukas meitenes aizraujošais stāsts. Tas nekas, ka viņa ir neredzīga.
1979, režisore Roze Stiebra, 9'
Sestdienas vakarā zaķu māte ved savus bērnus uz pirtiņu meža vidū, bet priecīgo pēršanos iztraucē suņuks, kurš, miglā skraidīdams, nejauši iebrāžas pirtī. Zaķu bērni pajūk, kur kurais, tomēr galu galā visi juceklī iesaistītie aizmieg katrs savā šūpulītī.
Būtisks iedvesmas avots Latvijas divdimensiju animācijas klasiķei Rozei Stiebrai ir latviešu oriģinālliteratūra, īpaši dzeja, kuras poētiskie tēli īpaši labi iederas animācijas liriskajā pasaulē. Zaķīšu pirtiņa ir viena no visu laiku populārākajām Rozes Stiebras filmām, draiskas rotaļības un sirsnīga mīļuma piepildīta glezniņa. Spilgts apliecinājums Stiebras filmu muzikalitātei, kas tiek panākta, piesaistot talantīgus un sevi jau apliecinājušus komponistus (šajā gadījumā – Imantu Kalniņu). Un pierādījums tam, ka šādas filmas nenoveco – Zaķīšu pirtiņu ar vienlīdz lielu sajūsmu atkal un atkal skatās arvien jaunu paaudžu bērni.
1975, režisore Roze Stiebra, 10'
Filma veidota kā trīs dziesmu kompozīcija pašiem mazākajiem skatītājiem, balstīta latviešu bērnu literatūras klasikā. Raiņa dzejolīši Zelta sietiņš, Mākonītis un mākonīte, Saule un Mēness poētiskos tēlos izstāsta bērniem, „kā viss iekārtots debesīs", kur likteņdieve Laima kaisa zvaigznes kā dimanta sēkliņas, mākoņbērni šūpojoties saceļ traci ar Pērkontēvu un apgāž lielo lietus trauku, bet daiļā Saules meita iemīl stalto Mēness puisi.
KLASIKA - FILMAS JUBILĀRES
1988, režisors Ivars Seleckis, 89'
Šķērsiela ir maza, tikai 800 metrus gara ieliņa Latvijas galvaspilsētas Rīgas nomalē, un tās dažādie iedzīvotāji ar saviem likteņiem, ikdienas gaitām un kaimiņu attiecībām veido sabiedrības mikromodeli Atmodas laikā. Filmas autoru patiesā interese par tā saukto „mazo cilvēku" izpelnījusies virkni starptautisku apbalvojumu, arī Eiropas Kinoakadēmijas balvu kā gada labākā dokumentālā filma (1989).
Filma Šķērsiela ir Latvijas dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka (1934) darba metodes koncentrāts, ar šādu interesi viņš jau kopš 20. gadsimta 60. gadiem filmējis Latvijas ļaudis gan pilsētās, gan laukos, pats savās filmās būdams vienlaikus režisors un operators. Izteiksmīgi tipāži, sirsnīgi ironiska aizkadra balss, silti iejūtīga autoru attieksme pret filmas varoņiem mudina arī skatītājus uz emocionālu līdzpārdzīvojumu un interesi par iepazīto personāžu likteņiem, tāpēc pirmajai Šķērsielas filmai sekoja turpinājumi Jaunie laiki Šķērsielā (1999) un Kapitālisms Šķērsielā (2013), veidojot dokumentālu kinoromānu.
1978, režisors Jānis Streičs, 130'
20. gadsimta pirmā puse Anglijā. Slavena un pieredzējusi aktrise Džūlija Lamberte uzsāk romānu ar jaunu klerku Tomu Fennelu, bet pamazām pārliecinās, ka viņš ir tikai godkārīgs snobs. Džūlija izārstējas no savas vēlīnās mīlestības un smalki atriebjas Toma jaunajai draudzenei, pierādot, ka joprojām ir izcila aktrise. Pēc izrādes viņa beidzot atļaujas restorānā pasūtināt sen kāroto bifšteku ar alu, un, vērojot publiku, nonāk pie klasiskā secinājuma - visa pasaule ir skatuve.
1968, režisors Voldemārs Pūce, 97'
19. gadsimta otrā puse Slātavas un Čangalienas pagastos, kur virmo kaislības, jo zemes mērīšana un robežu noteikšana ir jaunu iespēju un lielu pārmaiņu laiks. Bagāto Oļiņu audžumeita Liena iemīlējusi nabadzīgo Gaitiņu dēlu Kasparu, taču Oļiņiete grib Lienu izprecināt bagātajam Prātniekam, kurš "mērnieku laikus" prot izmantot savā labā. Filmas pamatā ir viens no latviešu literatūras klasikas pazīstamākajiem darbiem - brāļu Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāns (1879).
