Nacionālā kino balva LIELAIS KRISTAPS
Nacionālā kino balva arī šogad notiek divos formātos – klātienē un tiešsaistē. Par klātienes pasākumiem kinoteātros viss lasāms Lielā Kristapa mājaslapā ŠEIT, bet tiešsaistes festivāls notiek portālā filmas.lv un vienlaikus visā pasaulē no 30. janvāra līdz 6. februārim (ar trim izņēmumiem, kas aprakstīti pie konkrētām filmām).
Šeit divas filmu kolekcijas – kinomākslinieces IEVAS ROMANOVAS darbi, kas novērtēti ar balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā, un Lielā Kristapa 2022 labāko filmu izlase, kas balvas saņēma pirms gada.
Balva par mūža ieguldījumu - filmu māksliniece Ieva Romanova
Māksliniece Ieva Romanova Latvijas filmu nozarē strādā jau gandrīz 45 gadus un ir viena no retajiem akadēmiski izglītotajiem kinomāksliniekiem – pirmo filmu veidojusi drīz pēc kinoinstitūta absolvēšanas un kopš tā laika viņas filmogrāfijā ietilpst vairāk nekā 20 spēlfilmas. Pirmo Lielo Kristapu Ieva Romanova saņēma 1989. gadā par darbu spēlfilmā Dzīvīte, pavisam viņai piešķirtas piecas nacionālās kinobalvas par labāko filmas mākslinieka darbu (arī 1993, 2000, 2001 un 2014). Būtisks Ievas Romanovas ieguldījums Latvijas filmu nozarē ir arī darbs Latvijas Kinematogrāfistu savienības vadītājas amatā vairāk nekā 20 gadu garumā (1999-2013 un 2015-2023), šajā laikā viņa vadījusi 16 nacionālo kinofestivālu Lielais Kristaps organizēšanu.
Režisors Varis Brasla/spēlfilma/1980/82’
Margaritai ir profesija, darbs un draugi, bet viņai ir arī 30 gadi un nav ģimenes. Visvairāk tas uztrauc draudzeni Ļenu, kas nemitīgi piedāvā Margaritai precību kandidātus, bet viņa visus testē, par savējiem uzdodot divus Ļenas bērneļus. Kārtējais kandidāts Oļģerts ir visādi jauks, bet garlaicīgs, toties viņa brālis, lidotājs Imants, pamodina Margaritas jūtas. Taču pēkšņi nelaimes gadījumā iet bojā Margaritas māsa, un nu viņai patiešām ir jāaudzina divi bērni. Vai Imants nobīsies no tāda pavērsiena?
Režisors Aivars Freimanis/spēlfilma/1989/185’
Filma veltīta Dainu tēva Krišjāņa Barona piemiņai un viņa mūža darbam – tautasdziesmu vākšanai, veidojot latviešu tautas dzīves enciklopēdiju, poētisku atspulgu gadsimtos krātai dzīvesziņai. Filmas pamatā ir Krišjāņa Barona dzīvesstāsts 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā – bērnība un jaunība Latvijā, studijas un darbs Pēterburgā un citur Krievijā, Krišjāņa attiecības ar uzticamo sievu Dārtu, latviešu tautas nacionālās pašapziņas atmoda.
Režisors Arvīds Krievs/spēlfilma/1984/85’
Filma veidota klasiskā detektīva formā, uzņemta pēc V. Lagzdiņa kriminālstāsta Nakts Mežāžos. Jaunais talantīgais inženieris Juris draugu un paziņu lokā svin dzimšanas dienu savās lauku mājās, klusā meža nostūrī. Starp viesiem ir Jura jaunības draugs, milicijas majors Ģirts Randers, kuram Juris solās kaut ko svarīgu pastāstīt, taču nepagūst – Jura dzīvi pārtrauc slepkavas roka. Randers sāk izmeklēšanu vienatnē, jo uzskata par savu pienākumu slepkavu atmaskot. Aizdomās var turēt gandrīz katru viesi, bet kurš ir īstais vainīgais?
Režisors Jānis Streičs/spēlfilma/1997/104’
Likteņa melodrāma ar sulīgas komēdijas elementiem un tautā jau folklorizējušos Raimonda Paula mūziku; filma balstīta Jāņa Klīdzēja romāna Sniegi motīvos. Attiecību trīsstūrī nonāk nedziedināmi slims zinātnieks, akla meitene un jauns muzikants, viņu stāsts risinās uz mežonīgā kapitālisma dzimšanas, sīkpartiju konfliktu, pilsētas kņadas un lauku iedvesmojošās ainavas fona, iesaistot 90. gadu Latvijai spilgti raksturīgas detaļas.
Režisors Arvīds Krievs/spēlfilma/2004/119’
Septiņi filmas varoņi, septiņi dažādi stāsti par mūslaiku atkarībām un visiem vienojošo kaislīgo apsēstību. Maniakāls nežēlības ainu fotogrāfs, azartspēļu varā nokļuvis arhitekts un viņa jaunākais brālis, no armijas tikko demobilizēts bezdarbnieks; ziedu salona skaistā īpašniece, sieviete-vamps; sportisks frizieris ar vairākām augstākajām izglītībām; nelaimīgs datorģēnijs, sapņaina meitene, kas raksta dzeju... Katram no šiem jaunajiem cilvēkiem dzīve ik uz soļa atgādina par nemitīgo izvēli starp patiesām un šķietamām vērtībām.
Režisore Ināra Kolmane/spēlfilma/2018/110’
Latvijas Simtgades filma visai ģimenei pēc Vizmas Belševicas bērnības atmiņu romāna motīviem – smeldzīgs, vienlaikus dzīvi apliecinošs un cerību pilns stāsts par kāda cilvēkbērna pieaugšanu 20. gadsimta 30. gadu Latvijā. Septiņus gadus vecā Bille dzīvo pasaulē, kur bagātiem ir savas ielas un nabagiem – savas. Ar nabadzību Bille iemācījusies sadzīvot, taču mātes mīlestība meitenei liegta; tuvinieki nepārstāj atgādināt, ka Bille ir neaptēsts bērns un nekas prātīgs no viņas neizaugs… Billei tas sāp, un meitenei ir sapnis – pierādīt sevi, izlauzties no mazvērtības žņaugiem.
2022.gada Lielā Kristapa laureāti
Režisors Viesturs Kairišs/studija Mistrus Media/2022/90'
1991.gada janvāris. Pēc skolas beigšanas Jazis nevar izlemt, kā dzīvot tālāk. Draud iesaukšana Padomju armijā, veidojas pirmās nopietnās attiecības. 90.gadu sākuma bohēma, paaudzes protests. Latvijā tikmēr turpinās cīņa par valsts neatkarību, padomju milicijas speciālo uzdevumu vienības OMON draud apstādināt baltiešu brīvības cīņu, Rīgā sāk būvēt barikādes. Filmas jaunie varoņi ir tālu no jebkādas politiskās dzīves, taču apstākļi viņus ierauj notikumu epicentrā un liek izdarīt izvēli.
Režisors Pauls Ķesteris/studija Mima Films, LKA Nacionālā Filmu skola/2021/15’
Bezvārdu atgriešanās bērnībā. Māsa atrod brāli mokošas vainas stāvoklī pēc bērnības mājas nodegšanas. Viņa mēģina samierināties, kamēr viņš vēl dzīvo tēva autoritātes pavēnī. Neizrunājot ne vārda, abi dala nastu un vēlas rast jaunu ceļu, attālinoties no pagātnes.
Režisore Ieva Ozoliņa/studija Fa Filma/2022/77’
Una ir pirmais cilvēks Latvijā, kas izmanto izmaiņas likumā, lai atrastu savu adopcijas procesā pazaudēto māsu. Laužoties cauri birokrātijas džungļiem, Una pēkšņi atklāj, ka viņai ir nevis viena, bet četras māsas, visas adoptētas un izkaisītas plašajā pasaulē. Māsu atrašana kļūst par Unas misiju, kas aizved viņu ceļojumā no Amerikas līdz Krievijai. Viņa iztulko savu aicinājumu 32 valodās un izsūta to pa visu pasauli. Gandrīz neiespējamo uzdevumu palīdz risināt mediji, draugi un Unas drosme un neatlaidība.
Režisore Signe Baumane/studija Lokomotīve/2022/107’
Zelma, uzaugot Padomju Savienībā, kopš bērnu dienām dzirdējusi vairākas patiesības. Pirmā – tev būs sargāt savu nevainību līdz kāzām. Otrā – tev būs ģērbties kā meitenei. Trešā – tev būs izlikties mazāk zinošai kā vīram. Ceturtā – tev būs gatavot ēst. Piektā – tev būs mīlēt bērnus vairāk kā vīru… Zelma šīm bauslībām mēģina sekot, bet viņas ķermenis, neironi un bioķīmiskie procesi liek šķēršļus tam, kā viņu sabiedrība ir audzinājusi.
Režisors Armands Zvirbulis/studija Red Dot Media/2022/50'
1. sērija/visas sērijas skatāmas LMT Viedtelevīzijā
Filmas pamatā ir leģendārā latviešu rakstnieka, detektīvu meistara Andra Kolberga kriminālromāns Meklējiet sievieti (1996). Spraigus notikumus septiņās sērijās izdzīvo gan Latvijā jau iemīļoti aktieri un uzlecošās zvaigznes, gan spilgti talanti no citām valstīm. Filmas darbība norisinās 1995. gadā, kad Latvija nupat atguvusi neatkarību, bet notikumu priekšvēsture iesniedzas tālākā pagātnē; sižeta centrā ir kādas ietekmīgas sievietes nāve, un šo krimināllietu uztic izmeklēt jaunam policijas darbiniekam.
Režisore Elza Gauja/studija Riverbed/2022/70’
Režisores Elzas Gaujas debija, dokumentālā filma Tikmēr Lucavsalā ir raibs un viegli komisks grupas portrets un laikmeta fiksācija, kas stāsta par Rīgas centra zaļo oāzi Lucavsalu. Eiropas mērogā unikālā, gandrīz pilsētas centrā izvietotā mazdārziņu kolonija apvieno visdažādākās sabiedrības grupas: mūsdienu puķubērnus, ikdienas rutīnas pārņemtus pilsētniekus, garīguma festivālu rīkotājus, bezpajumtniekus un piromānus, kurus režisore pretnostatī kondicionētos birojos strādājošiem pilsētplānotājiem. Ikviens no viņiem Lucavsalā tiecas īstenot savus sapņus, kas ir tikpat kontrastējoši kā paši filmas varoņi.
