SVEICIENS SVĒTKOS!
Latvijas Valsts svētkos Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju piedāvā svinēt kopā!
Tautiešiem visā pasaulē no 11. novembra līdz 19. novembrim piedāvājam speciāli veidotu filmu izlasi, kinematogrāfiski augstvērtīgu Latvijas vēstures stāstu, kas ļauj pievērst uzmanību svarīgiem periodiem un pagrieziena punktiem Latvijas ceļā uz šodienu – no pasakas formātā attēlotiem seniem gadsimtiem caur Satversmes un Saeimas dibināšanu, 20. gadsimta 30. gadu traģēdijām un dekadences noskaņām, padomju laika pretošanās kustību, perestroiku un Atmodu gan Tautas frontē, gan „mazā cilvēka” dzīvē… līdz mūsdienām, kad Latvija ir mūsu visu mājas.
Spēlfilma „Marijas klusums” skatītājiem pieejama tikai vienu dienu svētdien, 17. novembrī.
Patriotu nedēļas tiešsaistes festivāls portālā filmas.lv veidots ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva un Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) palīdzību, projektu atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.
JAUNAS UN SVARĪGAS FILMAS
2023 / režisore Ilze Kunga / 96' 12+
Filma ir balstīta uz vēsturiskiem notikumiem, kas vēsta par pagājušā gadsimta 80. gadu beigām Latvijā, kad gaisā jaušamas pārmaiņu vēsmas. Galvenās varones prototips ir viena no Atmodas laika spožākajām zvaigznēm - žurnāliste un politiķe Ita Kozakeviča, filmā Alīcija.
Brīvdomīgā, sabiedriski aktīvā un harizmātiskā poļu izcelsmes trīsdesmitgadniece Alīcija tikko laimīgi apprecējusies ar Ilgvaru, divdesmit gadus vecāku, konservatīvu matemātikas profesoru. Ignorējot vīra bažas, Alīcija, tuvu draugu un līdzgaitnieku mudināta, aktīvi iesaistās Tautas frontes darbībā un kandidē uz Augstākās Padomes deputāta amatu. Taču sasniegumi nes līdzi arī sarežģījumus - Alīcija saņem anonīmu vēstuli un nonāk skarbas izvēles priekšā, kam uzticēties.
MEDIJOS:
"Atmodas iekalšana" (Mārtiņš Kaprāns, Kino Raksti, 2.10.2023.)
"Koridorā starp fikciju un drosmi" (Elīna Reitere, Kino Raksti, 29.09.2023.)
2024 / režisores Anna Viduleja, Antra Cilinska / 128' 12+
Režisors un operators Juris Podnieks bieži mēdza atkārtot to, ka pirms nokļūsim ellē vai paradīzē, pie tiem "lielajiem vārtiem" - ikvienam režisoram būs jānoskatās savas filmas un jāatbild par tām. Ir tapusi filma, gluži kā saruna pirms bezgalības, kas balstīta uz Podnieka rakstītām dienasgrāmatām un intervijām. Viņš ir viens no spožākajiem latviešu dokumentālā kino saimes pārstāvjiem – sava ceļa gājējs, kurš tieši un skaudri spēja runāt par laiku, sabiedrību, indivīdu un nāciju.
MEDIJOS:
"Nodibināt Juri" (Kristīne Briede, Kino Raksti, 27.04.2024.)
"Arhīva afekts" (Zane Balčus, Kino Raksti, 18.03.2024.)
2023 / režisore Liene Laviņa / 90' 12+
Vēsturiski biogrāfisks stāsts par unikālu personību ar nesalaužamu garu un stipru mugurkaulu – Gunārs Astra (1931-1988) drosmīgi rīkojās saskaņā ar savu sirdsbalsi, būdams pārliecināts, ka Latvija reiz būs brīva. Gunāra Astras personību un laikmetu filmā iezīmēs trīs filmas varoņi – TV operators Raits Valters, rakstnieks-hipijs Alfrēds Stinkuls un tēlnieks Gļebs Panteļejevs, kurš veido pieminekli Astram.
MEDIJOS:
"Astra. Skatītāja piezīmes" (Rudīte Kalpiņa, Kino Raksti, 13.10.2023.)
2022 / režisors Raitis Ābele / 63' 12+
Vizuāli dinamisks veltījums Latvijas valsts sākotnei un pirmajam Saeimas vadītājam, juristam un politiķim Fridriham Vesmanim (1875–1941). Filma stāsta par Fridriha Vesmaņa dzīvi, studijām un darbību, kas cieši saistīta ar Jelgavu – 1920. gadā valstsvīrs ieņēma Jelgavas pilsētas galvas amatu. Dokumentālajā kinodarbā atainotas Saeimas pirmā priekšsēdētāja dzīves gaitas un devums Latvijas valsts tapšanā un veidošanā.
2021 / režisore Laila Pakalniņa / 120' 12+
Ielaid mūs savās mājās (lūdzu) – pats izej ārā (lūdzu)! Režisore Laila Pakalniņa un operators Gints Bērziņš dažādās Latvijas vietās filmē dažādu māju iemītniekus - tieši vienu minūti, caur viņu pašu mājas logu vai durvīm. Filmā piedalās 75 Latvijas mājas (68 logi un 7 durvis), 179 Latvijas iedzīvotāji (no viena līdz septiņiem katrā logā), seši kaķi, vienpadsmit suņi, viens trusis, viens garāmgājējs ar zāles pļāvēju, divi garāmbraucoši velosipēdisti, padsmit aitas, tītari un vistas, viena palma, viens traktors, viena baznīca.
MEDIJOS:
"Laila Pakalniņa. Uz Mājām ar Autobusu" (Inga Pērkone, Kino Raksti, 29.04.2022.)
2024 / režisors Dāvis Sīmanis / 103' 12+
Vēsturiska drāma, kas veidota pēc Eiropā pazīstamās teātra un kino aktrises Marijas Leiko dzīvesstāsta un vēsta par viņas dzīves pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz Padomju Savienību, lai parūpētos par savu mazmeitu, un kļūst par Staļina iniciētās latviešu iznīcināšanas akcijas liecinieci un upuri.
Pasaules pirmizrādi filma piedzīvo Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā, saņemot Ekumēniskās žūrijas balvu, 2024. gada rudenī režisoram Dāvim Sīmanim par filmu Marijas klusums piešķirta Baltijas Asamblejas balva mākslā.
MEDIJOS:
"Apspiesto versija" (Elīna Reitere, Kino Raksti, 5.04.2024.)
"Marijas klusums un citas mātes Berlināles Forumā 2024" (Elīna Reitere, Kino Raksti, 12.03.2024.)
"Marijas Leiko gaitas vācu mēmajā kino" (Armīns Jēgers, Kino Raksti, 6.02.2024.)
LELLES MAZIEM UN LIELIEM
2023 / Režisors Jānis Cimmermanis / 75' U
Pēc ilgāka laika atgriezies dzimtenē, Baltaines speķa pīrāgs Lielais Indriķis atklāj, ka to ir pārņēmuši Austrumu pīrāgi cara Aivena Briesmīgā vadībā, un nekas cits neatliek, kā sākt cīņu par dzimtās zemes atbrīvošanu.
Filmas pamatā - rakstnieka Māra Putniņa grāmatu sērija par Mežonīgajiem pīrāgiem.
MEDIJOS:
"Krietnā speķa pīrāga dēkas venszina kurā karā" (Santa Remere, Kino Raksti, 10.02.2023.)
2014 / Režisore Dace Rīdūze / 9' U
Piesnigušā meža Rūķu namiņā liela rosība, jo tuvojas Ziemassvētku vakars! Rūķu meitene cep piparkūkas un izveido no mīklas arī mazu vīriņu - Kraukšķīti. Izrādās, ka piparkūku vīriņš ir atdzīvojies, turklāt ir ļoti ziņkārīgs. Lielajā pasaulē viņu sagaida ne vien jautri piedzīvojumi un briesmas , bet arī Ziemssvētku brīnums.
2014 / Režisore Dace Rīdūze / 10' U
Ķerdams uzmācīgu mušu, sārtais zīmulis no mākslinieces galda nokļūst nepabeigtas bilžu grāmatas savādajā pasaulē. Te viņu pārsteidz gan tikšanās ar Rasēniem, Mežulītēm, Zāles vīriņiem, gan dažādas ķibeles un likstas. Lai bilžu grāmata tiktu pabeigta, ir nepieciešams arī sarkanās zīmuļkrāsas pieskāriens, tāpēc jaunie draugi palīdz Sārtulim atgriezties mājās.
2010 / Režisore Dace Rīdūze / 10' U
Vai esat no ozolzīlēm gatavojuši dažādus zvēriņus un cilvēciņus? Šis ir stāsts par Zīļuku – ozolzīļu puiku un viņa raibajiem piedzīvojumiem Stiebru ciemā – tikšanos ar Biti, Zirnekļa kungu, Skudrām un citiem kukaiņiem.
TRĪS JUBILĀRI
Ivars Seleckis - 90
1988 / Režisors un operators Ivars Seleckis / 89' 12+
Šķērsiela ir maza, tikai 800 metrus gara ieliņa Latvijas galvaspilsētas Rīgas nomalē, un tās dažādie iedzīvotāji ar saviem likteņiem, ikdienas gaitām un kaimiņu attiecībām veido sabiedrības mikromodeli Atmodas laikā. Filmas autoru patiesā interese par tā saukto „mazo cilvēku" izpelnījusies virkni starptautisku apbalvojumu, arī Eiropas Kinoakadēmijas balvu kā gada labākā dokumentālā filma (1989).
Filma Šķērsiela ir Latvijas dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka (1934) darba metodes koncentrāts, ar šādu interesi viņš jau kopš 20. gadsimta 60. gadiem filmējis Latvijas ļaudis gan pilsētās, gan laukos, pats savās filmās būdams vienlaikus režisors un operators. Izteiksmīgi tipāži, sirsnīgi ironiska aizkadra balss, silti iejūtīga autoru attieksme pret filmas varoņiem mudina arī skatītājus uz emocionālu līdzpārdzīvojumu un interesi par iepazīto personāžu likteņiem, tāpēc pirmajai Šķērsielas filmai sekoja turpinājumi Jaunie laiki Šķērsielā (1999) un Kapitālisms Šķērsielā (2013), veidojot dokumentālu kinoromānu.
2018 / Režisors Ivars Seleckis / 95' U
Latvijas dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka filma par pieciem bērniem, kuri sāk iet pirmajā klasē dažādos Latvijas novados. Kārlim ir stipras ģimenes saknes Latvijas laukos, Gļeba vecvecāki Latvijā iebraukuši tikai padomju gados, Zanes ģimene ir pirmās paaudzes pilsētnieki, Anastasijas ģimene no pilsētas pārcēlusies uz laukiem, bet Anetes mamma dzīvo Anglijā. Viena gada vērojums par to, kas notiek bērna prātā un dzīvē.
Režisors un operators Ivars Seleckis Latvijas dokumentālajā kino strādā jau kopš 20. gadsimta 60. gadiem un ir viens no leģendārā Rīgas poētiskā dokumentālā kino pamatlicējiem, bet šī esot pirmā reize, kad viņa filmas galvenie varoņi ir bērni. „Pats gāju lauku skoliņā, kur bija četras klases, 12 bērni, nebija ne televīzijas, ne radio, bija kara laiks. Šajos apstākļos, kad redzu lielo informācijas daudzumu un tehnisko bruņojumu, ar kādu aug mūsdienu bērni, ir skaidrs, ka viņi ir gudrāki, nekā biju iedomājies. Man interesanti, kas notiek ar viņu iekšējo pasauli un tēlaino domāšanu, kas notiek ar viņu sapņiem – vai tie arī ir tik konkrēti kā televizorā, vai tomēr visu izdomā paši? Mēs nezinām, kādi viņi izaugs, kādi viņi būs, tas ir liels jautājums," saka filmas režisors.
MEDIJOS:
"Labs klimats Latvijā. Diskusija par Simtgades filmām" (portāls Kino Raksti, 6.01.2019.)
"Ko rādīt bērniem?" (Kristīne Simsone, portāls Kino Raksti, 10.11.2018.)
"Uzaugt ekrānā. Turpinājums un citi bērni" (Ildze Terēze Felsberga, portāls Kino Raksti, 28.03.2018.)
Arvīds Krievs - 80
1990 / Režisors Arvīds Krievs / 104' 12+
Filma veidota pēc rakstnieka A. Griguļa romāna. Tā stāsta par divu jaunu mākslinieku - flautistes Ievas un iluzionista Toma romantisko jūtu cauraustu, dramatisku mīlestību. Šajās peripetijās īpašu vietu ieņem ķirurgs Duburs- neparasta personība, vīrietis pašos spēka gados, turīgs. Viņš piedāvā savu roku un sirdi Ievai.
Galvenā darbības vieta ir Dubura skaistais dārzs. Intriģējošo notikumu norisēs, raksturu sadursmēs, visā filmas gaisotnē, kur sava loma arī dokumentālajiem kadriem, atklājas Latvijas 30. gadu beigas, kad sabiezē gaiss, jūtama negaisa tuvošanās. Cilvēki stingst priekšnojautās: tūlīt var atskanēt likteņa klauvējieni...Vai uz kārts jau nav likta tautas nākotne, Latvijas brīvība?
Ilona Brūvere - 70
2017 / Režisore Ilona Brūvere / 95' 7+
Divos monumentālos latviešu tautas nacionālās apziņas simbolos tēlnieks Kārlis Zāle iemūžinājis savu Latvijas valsts vīziju un nemirstību. Valsts simtgadi svinējām kopā ar Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa autora 130 dzimšanas dienu.
Brāļu kapi un Brīvības piemineklis ir tēlnieka dzimtenes mīlestības apliecinājums, kas pastāvēs, kamēr vien būs un paliks Latvijas valsts. Kārlis Zāle ar viņam raksturīgo monumentālo tvērienu dzīvi redz lielās, spēcīgās līnijās, tāpat kā tēlniecību, kas prasa daudz vitāla spēka un uzdrīkstēšanās. Pilnmetrāžas dokumentālā filma IEVAINOTAIS JĀTNIEKS balstās uz dokumentāliem Kārļa Zāles dzīves faktiem un Brīvības pieminekļa celtniecības dokumentāciju, sniedzot ieskatu laikmetam raksturīgajā politiskajā un sociālajā ainā, iepazīstinot ar izcilām kultūras un mākslas personībām un tā laika ideāliem. Īpaša uzmanība scenārijā veltīta tēlnieka Kārļa Zāles personībai un nozīmīgākā tautas apziņas apliecinājuma - Brīvības pieminekļa celtniecībai.
MEDIJOS:
"Kārlis Zāle. Versija bez glorifikācijas" (Viktors Freibergs, Kino Raksti, 24.10.2017.)