Nacionālā kino balva LIELAIS KRISTAPS
Nacionālā kino balva Lielais Kristaps arī šogad (paralēli klātienes pasākumiem, par kuriem var uzzināt www.lielaiskristaps.lv) rīko filmu skates Nacionālā Kino centra portālā filmas.lv – šeit no 21. februāra līdz 28. februārim var noskatīties trīs filmu kolekcijas, kas pieejamas tiešsaistē visā pasaulē (ar diviem izņēmumiem, kas aprakstīti pie konkrētām filmām).
Šāgada Lielā Kristapa izlasē – kinodramaturgs ALVIS LAPIŅŠ, kurš saņem balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā; Lielā Kristapa 2021 labāko filmu izlase, kas balvas saņēma pirms gada; režisors ROLANDS KALNIŅŠ (1922-2022), kurš aizvadītajā gadā nosvinēja 100 gadu jubileju un paliek Latvijas kinovēsturē kā spilgta un ļoti nozīmīga personība.
Balva par mūža ieguldījumu – Alvis Lapiņš
Alvis Lapiņš ir viens no retajiem profesionāli izglītotajiem un regulāri strādājušajiem kinodramaturgiem Latvijā, viņa filmogrāfijā ir vairāk nekā 20 scenāriju pilnmetrāžas filmām. Plašai publikai vislabāk pazīstams un iemīļots ir scenārista Lapiņa tandēms ar režisoru Vari Braslu, veidojot sirsnīgas un skatītāju iemīļotas filmas visai ģimenei, tomēr Alvis Lapiņš strādājis arī ar citiem režisoriem un citām tēmām, bet savu kinodzīvi sācis 20. gadsimta 60. gadu vidū, strādājot Rīgas kinostudijā kā režisora palīgs un asistents vairākās Latvijas kinovēsturei nozīmīgās filmās. Kinoinstitūta scenāristu fakultāti Alvis Lapiņš absolvēja 1970. gadā ar izcilību, turpmākajos gados saņēmis trīs Lielā Kristapa balvas par labākajiem spēlfilmu scenārijiem, turklāt piecas filmas ar Alvja Lapiņa scenārijiem dažādos gados saņēmušas Lielā Kristapa skatītāju simpātiju balvas.
Režisore Vija Beinerte, spēles īsfilma, 1979, 24’
Filma veidota pēc Vizmas Belševicas stāsta motīviem kā režisores Vijas Beinertes diplomdarbs, absolvējot kinorežijas fakultāti Maskavas kinoinstitūtā. Divas pavecas māsas, Paulīne un Līzbete (lomās – Latvijas teātru primadonnas Lilita Bērziņa un Lidija Freimane), kāzas savā mūžā nav piedzīvojušas, un Paulīne nospriež, ka tad vismaz bērēm jābūt lepnām…
Režisore Lūcija Ločmele, spēlfilma, 1986, 70’
Lielā Kristapa balvas labākajai spēlfilmai un labākajam spēlfilmas scenāristam – Alvim Lapiņam. Filma stāsta par diviem draugiem, lauku puikām Juri un Māri, kuri ik brīdi gatavi kopā pastrādāt kādu nedarbu. Tomēr Juris ne tikai izturas saprotoši pret mātes vēlēšanos apprecēties ar Jāņonkuli, bet gatavo arī kāzām neparastu dāvanu – meža klajumiņā atrod un aprūpē skaistu puķi, „saulessveci”.
Režisors Varis Brasla, TV spēlfilma, 1987, 2 sērijas – 169’
Filma veidota pēc Jāņa Jaunsudrabiņa prozas motīviem, saņēmusi Lielā Kristapa skatītāju balvu. Skumjais mīlestības stāsts, kas risināts kā traģiska notikuma izmeklēšana, notiek Latvijas laukos, divdesmitā gadsimta sākumā. Pēc ilgu gadu prombūtnes mājās atgriezies bijušais kalps Jānis Balodis, kurš savulaik aizbrauca meklēt laimi Rīgā, jo nespēja samierināties ar Aijas kāzām.
Režisors Varis Brasla, spēlfilma, 1993, 80’
Viens no populārākajiem darbiem, ko radījis šis radošais tandēms – scenārists Alvis Lapiņš un režisors Varis Brasla –, filma saņēmusi Lielā Kristapa skatītāju balvu. Stāsts risinās 20. gadsimta 30. gados, Cīrulīšu ģimenē ir pieci bērni, bet tēvs Valdemārs ir nabaga mūzikas skolotājs, kurš ar klavierstundām nevar nopelnīt pietiekami daudz naudas, lai uzturētu ģimeni un samaksātu dzīvokļa īri.
Režisors Pēteris Krilovs, dokumentālā filma, 2014, 90’
Filmas atslēgas kods ir gadskaitlis 1949 - šajā gadā dzimis filmas režisors Pēteris Krilovs, un viņa personiskais stāsts par tēvu ir cieši saistīts ar padomju Latvijas čekistu viltīgo spēli pret zviedru, angļu un amerikāņu izlūkdienestiem. Sešdesmitajos gados ar čekas palīdzību Latvijā tapa Arvīda Griguļa romāns, pēc tam aktierfilma Kad lietus un vēji sitas logā (1967), arī pseidodokumentāls TV seriāls Spēle. Filma stāsta par cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ kļuvuši par šīs spēles dalībniekiem.
2021. gada Lielā Kristapa laureāti
Režisors Dāvis Sīmanis, studija Lokomotīve, Produkce Radim Prochazka (Čehija), Uljana Kim (Lietuva), 2021, 95’
Sirreāls ceļojums 1913. gadā, īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma, – laikā, kas pārvērta pasauli. Vēsturiskā trillera centrā ir jauns cilvēks Pēteris Mālderis, viens no 20. gadsimta noslēpumainākajiem latviešiem, un sazvērestības intriga, ko Pēteris cenšas atrisināt, bet dažādie stāsta pavērsieni vienlaikus ir arī reālu vēstures notikumu atspoguļojums. Tāpēc varonis savā ceļā sastop virkni pazīstamu vēsturisku personību – Ļeņinu, Freidu, Staļinu, Trocki, Prustu un citus zīmīgus personāžus. Filma ir Eiropas vēstures interpretācija, kas vēsta par vecās kultūras bojāeju, pasaules pirmizrādi Gads pirms kara piedzīvoja Roterdamas starptautiskajā kinofestivālā.
Režisors Andrejs Verhoustinskis, studija Centrums, 2021, 78’
Filma par gleznotāju Birutu Delli, kura nāk no 60. gadu brīvdomīgās paaudzes Latvijas mākslā. Tas ir stāsts par vientulību un neiederēšanos, un lielu talantu, kas dramatiskā veidā apēd visu pārējo sievietes dzīvē. Rutas zaudējumi ir neiedomājami – mīļotā vīrieša un dēla garīgā slimība, otrā vīra, čekas aģenta nodevība; dēls izdara slepkavību, dēla tēvs – pašnāvību. Taču viņa spītīgi un neatlaidīgi turpina gleznot, bet filmas autoriem izdodas ļoti tuvs kontakts ar šo noslēgto personību.
Režisors Jāzeps Podnieks, Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā Filmu skola, 2021, 17’
Par spīti ļaunām zīmēm un drīzam negaisam, zvejnieks dodas jūrā, un neatgriežas. Zvejnieka sieva meklē burvi, kurš spētu nomierināt vētru un atgādāt atpakaļ krastā viņas vīrieti, taču ceļojuma laikā sieviete saskaras ar maldiem un mulsinošām parādībām.
Filma uzņemta uz 16mm kinolentes un filmēta 2021. gada vasarā Portugālē, autors iedvesmojies no franču kino klasiķa Žana Epsteina filmas Negaisa pavēlnieks / Le Tempesteire (1947). Galvenajā lomā – portugāļu-vācu izcelsmes aktrise Žozefīne Vinklere.
Režisors Pauls Ķesteris, studija Mistrus Media, Latvijas Televīzija, 2020, 27’
Līgatnes pārceltuve no agra pavasara līdz rudenim pāri Gaujai ceļ vietējos iedzīvotājus un tūristus, nejaušus garāmbraucējus un automašīnas. Koka pārceltuves 12 kvadrātmetros atklājas laikmets – ieradumi, ikdiena, tradīcijas, svētki, negaidīti notikumi, dabas cikliskums. Dzīve uz nelielās pārceltuves ļauj fiksēt laiku, un viena kalendārā gada laikā uzņemtās filmas stāsts izseko dzīvei uz prāmja nomaļā Latvijas vietā, atsedzot to kā stāstu par 21. gadsimta Latviju.
Režisore Māra Liniņa, studija Atom Art, 2021, 5’
Kamēr lielie lāči dodas dienas gaitās, viņu bērni rotaļājoties ieved mājās nekārtību. Cik labi, ka ir mākoņu aitiņas, kas palīdz visu sakārtot!
Vismazākajiem skatītājiem domātā filmiņa balstīta populārākajā latviešu šūpuļdziesmā Aijā, žūžū, lāča bērni un veidota filca animācijas tehnikā. Pasaules pirmizrādi filma piedzīvoja Berlīnes starptautiskā kinofestivāla bērnu filmu konkursā Generation Kplus.
Režisore Marta Elīna Martinsone, studija Ego Media, TET Studio, 8Heads Productions (Čehija) 2021, 101’
Pusaudžu komēdijas galvenās varones, 9. klases skolnieces Sarmīte, Sveta un Katrīna ir nolēmušas radikāli mainīt savu dzīvi un no klases apsmietākajām "tizlenēm" pārvērsties par populārākajām meitenēm. Iedvesmojoties no filmām un seriāliem, viņas nolemj, ka vienīgā iespēja to panākt ir – ierasties izlaidumā ar klases krutākajiem čaļiem. Filmas vide ir krāšņa stilizācija par 90. gadu Latviju, jo darbība norisinās nu jau leģendārajā milleniuma laikā, kad ar nepacietību un bažām tika gaidīta jaunā tūkstošgade.
Režisore Līva Polkmane, Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā Filmu skola, 2021, 28’
Ir 2009. gads, un divi brāļi, Laimonis un Ojārs, negaidot kļūst par kādas īpatnējas televīzijas spēles dalībniekiem cerībā laimēt jaunu automašīnu. Viņu uzdevums? Spēt ilgāk par citiem noturēt roku uz kārotās mašīnas. Sāncensība, kas sākusies aiz rotaļīga spīta, pamazām kļūst arvien nežēlīgāka, un autori filmas žanru raksturo kā dramatisku komēdiju.
Simtgadnieks - režisors Rolands Kalniņš (1922-2022)
Leģendāra personība Latvijas kino vēsturē – režisors, kurš pat aiz padomjlaika „dzelzs priekškara” ir strādājis pasaules līmenī un laikmetīgāko tendenču garā, turklāt visa radošā mūža laikā nav nodevis savus principus, lai gan visvairāk dabūjis ciest no cenzūras trulā spiediena. Lielā Kristapa izlasē iekļautas divas režisora filmas, kuras viņš pats dēvējis par savām nozīmīgākajām, vēl citas Rolanda Kalniņa filmas visā pasaulē var noskatīties Latvijas kino restaurētās klasikas izlasē ŠEIT, bet Latvijas teritorijā ir publicēta iespējami pilnīga Rolanda Kalniņa filmu kolekcija – 23 filmas ŠEIT.
Režisors Rolands Kalniņš, spēlfilma, 1966, 83’
Trīs draugus – Jāni, Zigi un Ričardu – Otrā pasaules kara laikā iesauc latviešu leģionā, viņi cīnās Volhovas purvos. Zigis krīt, mēģinādams pāriet padomju armijas pusē. Divdesmit gadus vēlāk satiekas abi pārējie draugi – Jānis palicis Latvijā, Ričards iebrauc dzimtenē no ārzemēm. Kara laikā, lai glābtu draugu, viņš nošāva sarkanarmieti, bet tagad saprot, ka zaudējis visu – Antras mīlestību, draugu un dzimteni.
Režisors Rolands Kalniņš, spēlfilma, 1967, 77’
Telefonu montieris Cēzars Kalniņš no darba brīvajā laikā sacer dziesmas, muzicēdams kopā ar draugiem izveidotajā ansamblī. Tomēr, lai mūziķi varētu spēlēt publikai, jāiziet garš atļauju saņemšanas ceļš. Kultūras komisijas locekle Anita Sondore pavirši noklausās Cēzara dziesmas un nokritizē tās, bet vēlāk vairs gribēdama nevar apstādināt dažādu sabiedrisko apspriešanu dzirnakmeni, kuru pati iekustinājusi.
