24. Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma programma

Rež. Radu Čorničuks, 86 min, 2020, Somija, Vācija, Rumānija U

Pēc filmas – saruna ar filmas režisoru

Jau divdesmit gadu Enakes ģimene dzīvo Bukarestes deltā – plašā, blokmāju ieskautā zaļajā zonā, kas, gadiem augot savā vaļā, kļuvusi par retu urbānu ekosistēmu. Ģimenes dzīve rit vienkāršībā un izolācijā no apkārtējās sabiedrības – ezera krastā viņi ir uzcēluši būdu, ar rokām ķer zivis un pielāgojas vien gadalaiku ritmiem. Mieram tomēr drīz pienāk gals – ģimene vairs nespēj ilgāk slēpties no sociālajiem dienestiem un, pašvaldības pārstāvju mudināti, ir spiesti pārcelties uz pilsētu un iemācīties sekot sabiedrības diktētajiem noteikumiem.

Rež. Juna Songa, 90 min, 2019, Beļģija, Francija U

Pēc filmas – saruna ar filmas režisori

Liela daļa Filipīnu sieviešu strādā ārzemēs kā mājkalpotājas vai aukles. Lai varētu doties peļņā, savus bērnus viņām nākas atstāt citu aprūpē uz vairākiem gadiem. Vienā no daudzajiem Filipīnu mājkalpotāju apmācības centriem satikušās sievietes, kuras kopīgi trenējas gan nevainojami saklāt gultas, gan sadzīvot ar darba devēju lamām un ilgām pēc mājām. Sagatavoties sarežģītām situācijām palīdz lomu spēles, kurās sievietes pārmaiņus iemiesojas darbinieka un darba devēja tēlā. Filma Pāri jūrai raisa jautājumus par darba attiecībām globalizētā pasaulē, vienlaikus uzsverot filmas varoņu lielo mērķtiecību un solidaritāti.

Rež. Mihals Belavskis, 75 min, 2019, Polija, Slovākija U

Kalnu vējš halny ir Polijas Tatru neparedzamākais elements. Tas parādās cikliski, ik rudeni un pavasari, un nevienam nav zināms, vai un kad tas pārvērtīsies postošā vētrā. Halny jo īpaši ietekmē Zakopanes apvidus iedzīvotājus, pārvēršot gleznainas kalnu takas nepieradinātas dabas performances skatuvē. Kad šis vējš iegriežas, cilvēki kļūst nemierīgi, policijai biežāk nekā parasti jādodas izbraukumos, pieaug pašnāvību skaits un mediķiem pastiprināti jāglābj sirds slimnieki. Filmā attēloti ne tikai vēja nestie postījumi, bet arī tā ietekme uz vietējo cilvēku ikdienas dzīvi.

Rež. Ellena Fiske, Elinora Hallina, 90 min, 2019, Zviedrija, Lielbritānija 16+

Pabalējušā industriālā Skotijas mazpilsētā pusaudze Džemma sāk dzīvot pieauguša cilvēka dzīvi un gatavojas kļūt par māti. Lai arī šī nomaļā pilsēta, kā saka Džemma, ir vieta, “kur tevi vai nu apbērno, vai iesēdina,” viņa nav nelaimīga. Vectēvs, kurš par meiteni rūpējies kopš mazām dienām, audzē baložus un māca Džemmai boksēties. Viņa pavada laiku ar draugiem, mīl no cietuma iznākušo puisi un mēģina sniegt savam dēliņam visu, ko bērnībā nesaņēma no mātes.

Rež. Barbara Pasa, 75 min, 2019, Brazīlija 12+

Pēc filmas – saruna ar filmas režisori

“Savu nāvi esmu jau piedzīvojis. Tagad tikai atlicis uztaisīt par to filmu.” Tā režisors Hektors Babenko teicis aktrisei Barbarai Pazai, kad sapratis, ka viņam nav atlicis daudz laika. Viņa pieņēma izaicinājumu piepildīt sava dzīvesbiedra vēlēšanos – būt savas nāves galvenajam varonim.

Jūtīgā pietuvinājumā savai dzīvei šajā filmā viņš apzināti atkailina savu dvēseli intīmās un sāpīgās situācijās un ir atklāts par savām bailēm un satraukumu, arī atmiņām, pārdomām un fantāzijām. Kino bija Babenko zāles un barība, kas uzturēja viņā dzīvību. Babenko ir Barbaras Pasas pirmā pilnmetrāžas filma, bet savā veidā tas ir arī Hektora pēdējais darbs – filma par darbu pie filmas. Lai nemirtu.

Rež. Katja Hogsete, Margrēte Ulīne, Espens Vallins, 77 min, 2020, Norvēģija 12+

Pēc filmas – diskusija

Lēne Marīe Fosene ir fotogrāfe ar pasaules mēroga talantu un smagu slimību – viņa cieš no anoreksijas. Fotogrāfijā Lēni fascinē iespēja apturēt laiku, un, līdzīgas idejas vadīta, viņa ir vēlējusies iegūt arī pilnīgu kontroli pār savu ķermeni un nekad nepieaugt. Kad Lēnei bija desmit gadu, viņa pārstāja ēst. Piecpadsmit gadu vecumā vecāki uzdāvināja viņai pirmo fotokameru.

Savā mākslā viņa ļoti atklāti runā par slimību un izgaismo anoreksijas radītos iekšējos konfliktus un neatgriezeniskās sekas. Pašportrets ir Lēnes Marīes ceļojums un cīņa. “Ja tikai varētu tā vienkārši uzsist knipi un atsākt ēst…”

Rež. Eva Mulvada, 110 min, 2019, Dānija U

Pēc filmas – saruna ar filmas režisori

Leila un Sahands ir angļu valodas skolotāji Irānā. Katram no viņiem ir sava laulība, bet kopīgs bērns. Viņu mīlestība ir nelegāla, tādēļ kopā ar četrus gadus veco dēlu Mani viņi nolemj valsti pamest un doties pāri robežai uz Turciju, jo laulības šķiršana un jaunu attiecību uzsākšana Irānā nav iespējama, bet par ārlaulības sakariem var sodīt pat ar nāvi. Intīmā pietuvinājumā piecu gadu garumā varam sekot viņu stāstam par vēlmi būt kopā, pārvarot Irānas un Eiropas likumu līkločus.

Rež. Malgožata Goliševska, Kasja Mateja, 75 min, 2019, Polija U

Jola tiecas pēc brīvības un, aizbēgusi no trauksmainas, ciešanu pilnas laulības, pavada laiku kopā ar draudzenēm un velta uzmanību sev. Pēc iepazīšanās ar Vojteku Latīņamerikas deju nodarbībā viņas dzīvē ienāk arī jaunas romantiskas vēsmas. Jolas paaudzes konservatīvo uzskatu paudēji tomēr cenšas attaisnot viņas vardarbīgo vīru, un arī viņai pašai dažkārt piezogas šaubas par savu izvēli. Filma Par mīlestību ir spilgts un pacilājošs ieskats sievietes personīgajā revolūcijā 69 gadu vecumā.

Rež. Radu Čorničuks, 86 min, 2020, Somija, Vācija, Rumānija U

Pēc filmas – saruna ar filmas režisoru

Jau divdesmit gadu Enakes ģimene dzīvo Bukarestes deltā – plašā, blokmāju ieskautā zaļajā zonā, kas, gadiem augot savā vaļā, kļuvusi par retu urbānu ekosistēmu. Ģimenes dzīve rit vienkāršībā un izolācijā no apkārtējās sabiedrības – ezera krastā viņi ir uzcēluši būdu, ar rokām ķer zivis un pielāgojas vien gadalaiku ritmiem. Mieram tomēr drīz pienāk gals – ģimene vairs nespēj ilgāk slēpties no sociālajiem dienestiem un, pašvaldības pārstāvju mudināti, ir spiesti pārcelties uz pilsētu un iemācīties sekot sabiedrības diktētajiem noteikumiem.

Rež. Ellena Fiske, Elinora Hallina, 90 min, 2019, Zviedrija, Lielbritānija 16+

Pabalējušā industriālā Skotijas mazpilsētā pusaudze Džemma sāk dzīvot pieauguša cilvēka dzīvi un gatavojas kļūt par māti. Lai arī šī nomaļā pilsēta, kā saka Džemma, ir vieta, “kur tevi vai nu apbērno, vai iesēdina,” viņa nav nelaimīga. Vectēvs, kurš par meiteni rūpējies kopš mazām dienām, audzē baložus un māca Džemmai boksēties. Viņa pavada laiku ar draugiem, mīl no cietuma iznākušo puisi un mēģina sniegt savam dēliņam visu, ko bērnībā nesaņēma no mātes.

Rež. Eva Mulvada, 110 min, 2019, Dānija U

Pēc filmas – saruna ar filmas režisori

Leila un Sahands ir angļu valodas skolotāji Irānā. Katram no viņiem ir sava laulība, bet kopīgs bērns. Viņu mīlestība ir nelegāla, tādēļ kopā ar četrus gadus veco dēlu Mani viņi nolemj valsti pamest un doties pāri robežai uz Turciju, jo laulības šķiršana un jaunu attiecību uzsākšana Irānā nav iespējama, bet par ārlaulības sakariem var sodīt pat ar nāvi. Intīmā pietuvinājumā piecu gadu garumā varam sekot viņu stāstam par vēlmi būt kopā, pārvarot Irānas un Eiropas likumu līkločus.

Rež. Katja Hogsete, Margrēte Ulīne, Espens Vallins, 77 min, 2020, Norvēģija 12+

Pēc filmas – diskusija

Lēne Marīe Fosene ir fotogrāfe ar pasaules mēroga talantu un smagu slimību – viņa cieš no anoreksijas. Fotogrāfijā Lēni fascinē iespēja apturēt laiku, un, līdzīgas idejas vadīta, viņa ir vēlējusies iegūt arī pilnīgu kontroli pār savu ķermeni un nekad nepieaugt. Kad Lēnei bija desmit gadu, viņa pārstāja ēst. Piecpadsmit gadu vecumā vecāki uzdāvināja viņai pirmo fotokameru.

Savā mākslā viņa ļoti atklāti runā par slimību un izgaismo anoreksijas radītos iekšējos konfliktus un neatgriezeniskās sekas. Pašportrets ir Lēnes Marīes ceļojums un cīņa. “Ja tikai varētu tā vienkārši uzsist knipi un atsākt ēst…”

Rež. Mihals Belavskis, 75 min, 2019, Polija, Slovākija U

Kalnu vējš halny ir Polijas Tatru neparedzamākais elements. Tas parādās cikliski, ik rudeni un pavasari, un nevienam nav zināms, vai un kad tas pārvērtīsies postošā vētrā. Halny jo īpaši ietekmē Zakopanes apvidus iedzīvotājus, pārvēršot gleznainas kalnu takas nepieradinātas dabas performances skatuvē. Kad šis vējš iegriežas, cilvēki kļūst nemierīgi, policijai biežāk nekā parasti jādodas izbraukumos, pieaug pašnāvību skaits un mediķiem pastiprināti jāglābj sirds slimnieki. Filmā attēloti ne tikai vēja nestie postījumi, bet arī tā ietekme uz vietējo cilvēku ikdienas dzīvi.

Rež. Juna Songa, 90 min, 2019, Beļģija, Francija U

Pēc filmas – saruna ar filmas režisori

Liela daļa Filipīnu sieviešu strādā ārzemēs kā mājkalpotājas vai aukles. Lai varētu doties peļņā, savus bērnus viņām nākas atstāt citu aprūpē uz vairākiem gadiem. Vienā no daudzajiem Filipīnu mājkalpotāju apmācības centriem satikušās sievietes, kuras kopīgi trenējas gan nevainojami saklāt gultas, gan sadzīvot ar darba devēju lamām un ilgām pēc mājām. Sagatavoties sarežģītām situācijām palīdz lomu spēles, kurās sievietes pārmaiņus iemiesojas darbinieka un darba devēja tēlā. Filma Pāri jūrai raisa jautājumus par darba attiecībām globalizētā pasaulē, vienlaikus uzsverot filmas varoņu lielo mērķtiecību un solidaritāti.

Rež. Barbara Pasa, 75 min, 2019, Brazīlija 12+

Pēc filmas – saruna ar filmas režisori

“Savu nāvi esmu jau piedzīvojis. Tagad tikai atlicis uztaisīt par to filmu.” Tā režisors Hektors Babenko teicis aktrisei Barbarai Pasai, kad sapratis, ka viņam nav atlicis daudz laika. Viņa pieņēma izaicinājumu piepildīt sava dzīvesbiedra vēlēšanos – būt savas nāves galvenajam varonim.

Jūtīgā pietuvinājumā savai dzīvei šajā filmā viņš apzināti atkailina savu dvēseli intīmās un sāpīgās situācijās un ir atklāts par savām bailēm un satraukumu, arī atmiņām, pārdomām un fantāzijām. Kino bija Babenko zāles un barība, kas uzturēja viņā dzīvību. Babenko ir Barbaras Pasas pirmā pilnmetrāžas filma, bet savā veidā tas ir arī Hektora pēdējais darbs – filma par darbu pie filmas. Lai nemirtu.

Rež. Malgožata Goliševska, Kasja Mateja, 75 min, 2019, Polija U

Jola tiecas pēc brīvības un, aizbēgusi no trauksmainas, ciešanu pilnas laulības, pavada laiku kopā ar draudzenēm un velta uzmanību sev. Pēc iepazīšanās ar Vojteku Latīņamerikas deju nodarbībā viņas dzīvē ienāk arī jaunas romantiskas vēsmas. Jolas paaudzes konservatīvo uzskatu paudēji tomēr cenšas attaisnot viņas vardarbīgo vīru, un arī viņai pašai dažkārt piezogas šaubas par savu izvēli. Filma Par mīlestību ir spilgts un pacilājošs ieskats sievietes personīgajā revolūcijā 69 gadu vecumā.