25. Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma programma

Rež. Antonija Kiliana, 2020, 92’, Vācija, Somija 12+

Filmas projekts prezentēts 2019. gada forumā Baltic Sea Docs.

Bēgot no piespiedu laulībām, 19 gadus vecā Hala dodas prom no dzimtās Menbižas Sīrijā pāri Eifratas upei, lai rastu patvērumu Sieviešu aizsardzības vienībā – militārā akadēmijā, kur apzīmējums “karojošais feminisms” tiešām var tikt uztverts burtiski. Kopā ar citām sievietēm viņa apgūst cīņas iemaņas un feministisku izglītību, jo mērķis ir stāties pretī ne tikai ISIS, bet arī patriarhātam kopumā. Sieviešu kustības iedvesmota, Hala gatavojas piepildīt sapni – atbrīvot savas jaunākās māsas no nolemtības tādai nākotnei, kādu viņām saskaņā ar tradīcijām plānojis tēvs. Vai šajā laikā, kad visus spēkus paņem misija, Halas dzīvē ir vieta arī brīvībai un mīlestībai?

Sieviešu aizsardzības vienības ir daļa no Rožavas bruņotajiem spēkiem. Rožava ir “de facto” autonoma teritorijas Sīrijas ziemeļaustrumos, kas guvusi starptautisku uzmanību ar savām tiešās demokrātijas iniciatīvām un feministisko politiku. Ideoloģiski Sieviešu aizsardzības vienības seko mācībai, ka sieviešu emancipācijas līmenis nosaka sabiedrības brīvību kopumā.

Arābu, kurdu un vācu valodā ar subtitriem latviešu vai angļu valodā.

Rež. Irena Stecenko, 2021, 78’, Ukraina U

Filmas projekts prezentēts 2019. gada forumā Baltic Sea Docs.

Dokumentālais mūzikls traģikomēdijas stilistikā pēta kabarē žanra mūsdienu izpausmes, sekojot septiņām intelektuālā frīku kabarē Dakh Daughters māksliniecēm. Iepazīstot katru no viņām tuvplānā, atklājas septiņas dažādas lomas, septiņi veidi, kā būt pašai, un septiņi atšķirīgi dzīves moto. Vēsturiski izšķirīgajā 2014. gada Ukrainas Maidana revolūcijas laikā māksla viņām dod iespēju reflektēt par šiem notikumiem un uztvert mūsdienu Ukrainas skarbo realitāti ar gudrību un cerību. Politiskais kabarē savu maģisko spēku iegūst, apvienojot joie de vivre un postošā kara šausmas – pat ja kadrā tas nav redzams, karš vienmēr ir klātesošs.

“Rozes. Filma – kabarē” ir režisores Irenas Stecenko pirmā dokumentālā pilnmetrāžas filma. Režisore apvienībai sekojusi piecu gadu garumā, sākot ar viņu pirmo izrādi “Roses”, kuras nosaukums bija atvasināts no grupas dziesmas “Rozy / Donbass” ar Šekspīra 35. soneta un ukraiņu tautasdziesmu vārdiem. Kabarē mājvieta ir Kijevas neatkarīgais teātris, Laikmetīgās mākslas centrs “Dakh”; šī centra paspārnē veidojusies arī pazīstamā etnomūzikas grupa “DakhaBrakha”, kas vairākkārt koncertējusi Latvijā.

Ukraiņu, krievu, angļu, franču un vācu valodā ar subtitriem latviešu vai angļu valodā.

Rež. Miroslavs Dembiņskis, 2006, 51’, Polija 12+

Filmas projekts prezentēts 2005. gada forumā Baltic Sea Docs.

18 gadus vecais Franaks Vjačorka kopā ar domubiedriem – Baltkrievijas neatkarības aktīvistu izveidotā Humanitāro zinātņu liceja skolēniem – gatavojas 2006. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām. Jaunieši ieraksta mūziku ar aktīvistu sacerētiem vārdiem, rīko opozīcijai veltītu koncertu, veido pagrīdes avīzi un intervē demokrātiskās opozīcijas kandidātu Aļaksandru Miļinkeviču. Viņus neaptur pat Franaka tēva apcietināšana un nemitīgie draudi pašu brīvībai. Lai gan opozīcijai šoreiz nav izredžu cīņā pret Lukašenko korupcijas sistēmu, Franaks un viņa līdzgaitnieki apzinās, ka brīvība no bailēm jau pati par sevi ir uzvara.

Franaks Vjačorka šobrīd ir Baltkrievijas demokrātiskās līderes Svjatlanas Cihanouskas padomnieks. Viņa tēvs, lingvists un Baltkrievijas Tautas frontes politiķis Vincuks Vjačorka, ir viens no Humanitāro zinātņu liceja dibinātājiem.

Baltkrievu un poļu valodā ar subtitriem latviešu vai angļu valodā.

Rež. Jāks Kilmi, 2009, 85’, Igaunija, Somija 13+

Filmas projekts prezentēts 2007. gada forumā Baltic Sea Docs.

Stāsts par savādu informācijas karu, kurā totalitārs režīms stājas pretī popkultūras varoņiem… un zaudē. Padomju bērnu pasaules uzskati veidojās neizmērojamā Rietumu popkultūras ietekmē – arī veidos, kas mūsdienās varētu šķist samērā īpatnēji. Režisora Jāka Kilmi dzimtajā Igaunijā pat vēl 80. gados Somijas televīzija bija kā logs uz sapņu pasauli, un varas iestādes nespēja šo logu aiznaglot – lai gan somu TV kanāli bija aizliegti, daudzās mājās atrada veidus, kā tomēr tikt pie aizliegtā augļa. Disko un atomkarš piedāvā savu nesenās vēstures versiju – cilvēka dzīves traģikomēdiju ar spiegu spēlīšu elementiem.

Lai iegūtu materiālu scenārijam, filmas veidotāji aicinājuši savus vienaudžus dalīties atmiņās par somu televīziju un bērnību 70. un 80. gados. No vēstulēs iesūtītajiem stāstiem izveidoti četri fiktīvi filmas tēli, savukārt piektais ir pats režisors Jāks Kilmi. 

Igauņu, angļu, somu un krievu valodā ar subtitriem latviešu vai angļu valodā.

Rež. Aleksandrs Krivonoss, 1999, 54’, Dānija, Krievija U

Filmas projekts prezentēts 1997. gada forumā Baltic Sea Docs.

Dramatisks stāsts par pagājušā gadsimta sākuma krievu avangarda mākslas trīs lielajiem gleznotājiem – Kazimiru Maļeviču, Pāvelu Filonovu un Vladimiru Tatļinu – un viņu atbalstītāju, Ermitāžas un Krievu muzeja pirmo pēcrevolūcijas komisāru Nikolaju Puņinu. Viņi veltīja savu dzīvi revolūcijai ticībā, ka pārstāv tās avangardu, bet komunistiskais režīms viņus nodeva. Uz audekla izliktā vēsture atspoguļo vētrainu periodu 20. un 30. gadu Padomju Savienībā, Ļeņingradā un tā laika mākslinieku vidē. Tikai līdz ar perestroiku muzeju arhīvos glabātie avangarda mākslinieku darbi atkal ieraudzījuši dienasgaismu.

Filmas režisors Aleksandrs Krivonoss (1949-2021) darbojies kinostudijā “Quadrat Film” un sadarbībā ar Valsts Krievu muzeju veidojis filmas par krievu kultūru un mākslu. Filma “Krievu avangards” saņēmusi balvu kā labākā dokumentālā filma Starptautiskajā audiovizuālo programmu festivālā FIPA Biaricā Francijā. Intervijās režisors minējis, ka viena no filmas veiksmēm ir bijis viņa uzietais, iepriekš neizrādītais arhīvu materiāls – 1918. gada kinohronika.

Franču valodā ar subtitriem latviešu valodā.

Rež. Keti Mačavariani, 2020, 70’, Gruzija U

Filmas projekts prezentēts 2020. gada forumā Baltic Sea Docs.

60 gadus vecā socioloģisko pētījumu intervētāja Mziuri klauvē pie Tbilisi iedzīvotāju durvīm, lai aptaujātu viņus par dažādām aktualitātēm. Mziuri ved mūs gan pa Tbilisi šaurajām ieliņām, gan neglītiem guļamrajoniem, izrādot dažādas mājvietas un dzīves apstākļus. Kopā ar galveno varoni filmā iepazīstam Gruzijas cilvēku attieksmi pret līdzcilvēkiem, viedokļus dažādos politiskos un pilsoniskos jautājumos, bailes un cerības. Filmas beigās Mziuri pati iejūtas respondentes lomā un atklāj savus sapņus.

Mziuri tulkojumā no gruzīnu valodas nozīmē “saulains”. Padomju laikos Gruzija tūrisma ceļazīmēs un mūzikā nereti apdziedāta kā “saulainā Gruzija”, un režisore Keti Mačavariani saskatījusi ironisku nozīmju saspēli starp šo frāzi un aptaujās visbiežāk skartajiem jautājumiem par valsts problēmām un izaicinājumiem.

Filma saņēmusi konkursa žūrijas atzinību festivālā “Hot Docs”, Ziemeļamerikas nozīmīgākajā dokumentālo filmu forumā (Toronto, Kanādā).  

Gruzīnu valodā ar subtitriem latviešu vai angļu valodā.

Rež. Arūns Matelis, 2005, 52’, Vācija, Lietuva U

Filmas projekts prezentēts 2001. gada forumā Baltic Sea Docs.

Graciozs un izteiksmīgs ikdienas dzīves novērojums pediatriskajā slimnīcā Viļņā, kur ilgstoši ārstējas ar leikēmiju slimi bērni. Slimnīca viņiem sākotnēji ir kā tāla un sveša pasaule bez krāsām un siltuma, tomēr arī tur sastopami laipni svešinieki. No slimnīcas piederumiem top rotaļlietas, onkoloģijas nodaļā dzimst jaunas draudzības. Poētiskajā lietuviešu dokumentālajā filmā bez sentimenta aplūkota cilvēka gara spēja atjaunoties; lakoniskā stila un formas vienkāršības dēļ kritiķi filmu salīdzinājuši ar haiku.

“Pirms atgriešanās uz Zemes” ir viena no pasaulē atzītākajām lietuviešu dokumentālajām filmām – tā saņēmusi galveno balvu Eiropā nozīmīgākajos dokumentālā kino festivālos Amsterdamā (IDFA) un Leipcigā (DOK Leipzig). Režisors Arūns Matelis šajā slimnīcā nonāca, kad tur astoņus mēnešus ārstējās viņa meita. Pēc meitas atveseļošanās režisors slimnīcā atgriezās jau ar kinokameru.

Lietuviešu un krievu valodā ar subtitriem latviešu vai angļu valodā.

Rež. Ivars Seleckis, 1999, 85', Latvija U

Filmas projekts prezentēts 1998. gada forumā Baltic Sea Docs.

Otrā daļa Ivara Selecka triloģijā par Šķērsielu – 800 m garu Pārdaugavas ieliņu, kuras iedzīvotāju attiecības un likteņi kalpojuši par laikmeta pārmaiņu liecību. Pirmās filmas darbība risinājās 80. gadu beigās, laikā, kad Latvijā sākās cīņa par nacionālo neatkarību. Ir pagājuši desmit gadi, un filmas autori atkal atgriezušies Rīgas nomales ieliņā. Kā iepriekš iepazīto ļaužu likteņi pavērsušies pēc Latvijas neatkarības atgūšanas? Šķērsielai cauri izgājuši mērnieki – denacionalizēti, iedalīti un sadalīti nekustamie īpašumi. Mainījušās ne tikai kaimiņu īpašumtiesības un rocība, citādi ievirzījušās attiecības arī atsevišķās ģimenēs.

“Šķērsiela” ir viena no titulētākajām filmām Latvijas kino vēsturē – tā saņēmusi Eiropas Kinoakadēmijas balvu kā labākā dokumentālā filma, arī galveno balvu Amsterdamas Starptautiskajā dokumentālo filmu festivālā (IDFA). Ivara Selecka triloģijas trešajā filmā “Kapitālisms Šķērsielā” (2013) radošā komanda atgriežas pie ieliņas iedzīvotājiem globālās ekonomiskās krīzes laikā.

Filma latviešu valodā ar subtitriem angļu valodā.

Rež. Maja Vekselmane, 2017, 76’, Zviedrija, Kanāda 12+

Filmas projekts prezentēts 2013. gada forumā Baltic Sea Docs.

Režisores māte Regina Korinmane nodzīvojusi vēstures līkločos saraustītu mūžu, tomēr tam kā pavediens cauri vijusies viņas drosme iestāties pret varas represijām. Filma ir Majas Vekselmanes liecība par mātes dzīvi un reizē vēstule mātei, sekojot šim samezglotajam pavedienam. No bērnības ebreju pilsētiņā Ukrainā un izdzīvošanas dažādos juku laikos, līdz izceļošanai cauri antisemītiskajai Eiropai uz Monreālu un arodbiedrību aktīvismam, dalībai pretošanās kustībā pret Hitleru Otrā pasaules kara laikā Dānijā un bēgšanai uz Zviedriju. 1902. gadā Ukrainā dziļi reliģiozā ģimenē dzimusī meitene 1985. gadā Kopenhāgenā nomira jau kā ateiste un komuniste.

 Maja Vekselmane (1942) kā dokumentālā kino režisore pazīstama ar savu radikāli kritisko skatu uz sociāliem procesiem. Viņa režisējusi 49 filmas, nereti pievēršoties politiskām aktualitātēm. Plašu atpazīstamību Vekselmane ieguva ar 1973. gada filmu par Zviedrijas Saab militāro lidmašīnu ražošanas aizkulisēm.

Zviedru, dāņu, angļu, vācu, krievu un ukraiņu valodā ar subtitriem latviešu vai angļu valodā.

Rež. Antonija Kiliana, 2020, 92’, Vācija, Somija 12+

Filmas projekts prezentēts 2019. gada forumā Baltic Sea Docs.

Bēgot no piespiedu laulībām, 19 gadus vecā Hala dodas prom no dzimtās Menbižas Sīrijā pāri Eifratas upei, lai rastu patvērumu Sieviešu aizsardzības vienībā – militārā akadēmijā, kur apzīmējums “karojošais feminisms” tiešām var tikt uztverts burtiski. Kopā ar citām sievietēm viņa apgūst cīņas iemaņas un feministisku izglītību, jo mērķis ir stāties pretī ne tikai ISIS, bet arī patriarhātam kopumā. Sieviešu kustības iedvesmota, Hala gatavojas piepildīt sapni – atbrīvot savas jaunākās māsas no nolemtības tādai nākotnei, kādu viņām saskaņā ar tradīcijām plānojis tēvs. Vai šajā laikā, kad visus spēkus paņem misija, Halas dzīvē ir vieta arī brīvībai un mīlestībai?

Sieviešu aizsardzības vienības ir daļa no Rožavas bruņotajiem spēkiem. Rožava ir “de facto” autonoma teritorijas Sīrijas ziemeļaustrumos, kas guvusi starptautisku uzmanību ar savām tiešās demokrātijas iniciatīvām un feministisko politiku. Ideoloģiski Sieviešu aizsardzības vienības seko mācībai, ka sieviešu emancipācijas līmenis nosaka sabiedrības brīvību kopumā.

Arābu, kurdu un vācu valodā ar subtitriem latviešu vai angļu valodā.

Rež. Aleksandrs Krivonoss, 1999, 54’, Dānija, Krievija U

Filmas projekts prezentēts 1997. gada forumā Baltic Sea Docs.

Dramatisks stāsts par pagājušā gadsimta sākuma krievu avangarda mākslas trīs lielajiem gleznotājiem – Kazimiru Maļeviču, Pāvelu Filonovu un Vladimiru Tatļinu – un viņu atbalstītāju, Ermitāžas un Krievu muzeja pirmo pēcrevolūcijas komisāru Nikolaju Puņinu. Viņi veltīja savu dzīvi revolūcijai ticībā, ka pārstāv tās avangardu, bet komunistiskais režīms viņus nodeva. Uz audekla izliktā vēsture atspoguļo vētrainu periodu 20. un 30. gadu Padomju Savienībā, Ļeņingradā un tā laika mākslinieku vidē. Tikai līdz ar perestroiku muzeju arhīvos glabātie avangarda mākslinieku darbi atkal ieraudzījuši dienasgaismu.

Filmas režisors Aleksandrs Krivonoss (1949-2021) darbojies kinostudijā “Quadrat Film” un sadarbībā ar Valsts Krievu muzeju veidojis filmas par krievu kultūru un mākslu. Filma “Krievu avangards” saņēmusi balvu kā labākā dokumentālā filma Starptautiskajā audiovizuālo programmu festivālā FIPA Biaricā Francijā. Intervijās režisors minējis, ka viena no filmas veiksmēm ir bijis viņa uzietais, iepriekš neizrādītais arhīvu materiāls – 1918. gada kinohronika.

Franču valodā ar subtitriem latviešu valodā.

Rež. Irena Stecenko, 2021, 78’, Ukraina U

Filmas projekts prezentēts 2019. gada forumā Baltic Sea Docs.

Dokumentālais mūzikls traģikomēdijas stilistikā pēta kabarē žanra mūsdienu izpausmes, sekojot septiņām intelektuālā frīku kabarē Dakh Daughters māksliniecēm. Iepazīstot katru no viņām tuvplānā, atklājas septiņas dažādas lomas, septiņi veidi, kā būt pašai, un septiņi atšķirīgi dzīves moto. Vēsturiski izšķirīgajā 2014. gada Ukrainas Maidana revolūcijas laikā māksla viņām dod iespēju reflektēt par šiem notikumiem un uztvert mūsdienu Ukrainas skarbo realitāti ar gudrību un cerību. Politiskais kabarē savu maģisko spēku iegūst, apvienojot joie de vivre un postošā kara šausmas – pat ja kadrā tas nav redzams, karš vienmēr ir klātesošs.

“Rozes. Filma – kabarē” ir režisores Irenas Stecenko pirmā dokumentālā pilnmetrāžas filma. Režisore apvienībai sekojusi piecu gadu garumā, sākot ar viņu pirmo izrādi “Roses”, kuras nosaukums bija atvasināts no grupas dziesmas “Rozy / Donbass” ar Šekspīra 35. soneta un ukraiņu tautasdziesmu vārdiem. Kabarē mājvieta ir Kijevas neatkarīgais teātris, Laikmetīgās mākslas centrs “Dakh”; šī centra paspārnē veidojusies arī pazīstamā etnomūzikas grupa “DakhaBrakha”, kas vairākkārt koncertējusi Latvijā.

Ukraiņu, krievu, angļu, franču un vācu valodā ar subtitriem latviešu vai angļu valodā.

Rež. Jāks Kilmi, 2009, 85’, Igaunija, Somija 13+

Filmas projekts prezentēts 2007. gada forumā Baltic Sea Docs.

Stāsts par savādu informācijas karu, kurā totalitārs režīms stājas pretī popkultūras varoņiem… un zaudē. Padomju bērnu pasaules uzskati veidojās neizmērojamā Rietumu popkultūras ietekmē – arī veidos, kas mūsdienās varētu šķist samērā īpatnēji. Režisora Jāka Kilmi dzimtajā Igaunijā pat vēl 80. gados Somijas televīzija bija kā logs uz sapņu pasauli, un varas iestādes nespēja šo logu aiznaglot – lai gan somu TV kanāli bija aizliegti, daudzās mājās atrada veidus, kā tomēr tikt pie aizliegtā augļa. Disko un atomkarš piedāvā savu nesenās vēstures versiju – cilvēka dzīves traģikomēdiju ar spiegu spēlīšu elementiem.

Lai iegūtu materiālu scenārijam, filmas veidotāji aicinājuši savus vienaudžus dalīties atmiņās par somu televīziju un bērnību 70. un 80. gados. No vēstulēs iesūtītajiem stāstiem izveidoti četri fiktīvi filmas tēli, savukārt piektais ir pats režisors Jāks Kilmi. 

Igauņu, angļu, somu un krievu valodā ar subtitriem latviešu vai angļu valodā.

Rež. Miroslavs Dembiņskis, 2006, 51’, Polija U

Filmas projekts prezentēts 2005. gada forumā Baltic Sea Docs.

18 gadus vecais Franaks Vjačorka kopā ar domubiedriem – Baltkrievijas neatkarības aktīvistu izveidotā Humanitāro zinātņu liceja skolēniem – gatavojas 2006. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām. Jaunieši ieraksta mūziku ar aktīvistu sacerētiem vārdiem, rīko opozīcijai veltītu koncertu, veido pagrīdes avīzi un intervē demokrātiskās opozīcijas kandidātu Aļaksandru Miļinkeviču. Viņus neaptur pat Franaka tēva apcietināšana un nemitīgie draudi pašu brīvībai. Lai gan opozīcijai šoreiz nav izredžu cīņā pret Lukašenko korupcijas sistēmu, Franaks un viņa līdzgaitnieki apzinās, ka brīvība no bailēm jau pati par sevi ir uzvara.

Franaks Vjačorka šobrīd ir Baltkrievijas demokrātiskās līderes Svjatlanas Cihanouskas padomnieks. Viņa tēvs, lingvists un Baltkrievijas Tautas frontes politiķis Vincuks Vjačorka, ir viens no Humanitāro zinātņu liceja dibinātājiem.

Baltkrievu un poļu valodā ar subtitriem latviešu vai angļu valodā.

Rež. Keti Mačavariani, 2020, 70’, Gruzija U

Filmas projekts prezentēts 2020. gada forumā Baltic Sea Docs.

60 gadus vecā socioloģisko pētījumu intervētāja Mziuri klauvē pie Tbilisi iedzīvotāju durvīm, lai aptaujātu viņus par dažādām aktualitātēm. Mziuri ved mūs gan pa Tbilisi šaurajām ieliņām, gan neglītiem guļamrajoniem, izrādot dažādas mājvietas un dzīves apstākļus. Kopā ar galveno varoni filmā iepazīstam Gruzijas cilvēku attieksmi pret līdzcilvēkiem, viedokļus dažādos politiskos un pilsoniskos jautājumos, bailes un cerības. Filmas beigās Mziuri pati iejūtas respondentes lomā un atklāj savus sapņus.

Mziuri tulkojumā no gruzīnu valodas nozīmē “saulains”. Padomju laikos Gruzija tūrisma ceļazīmēs un mūzikā nereti apdziedāta kā “saulainā Gruzija”, un režisore Keti Mačavariani saskatījusi ironisku nozīmju saspēli starp šo frāzi un aptaujās visbiežāk skartajiem jautājumiem par valsts problēmām un izaicinājumiem.

Filma saņēmusi konkursa žūrijas atzinību festivālā “Hot Docs”, Ziemeļamerikas nozīmīgākajā dokumentālo filmu forumā (Toronto, Kanādā).  

Gruzīnu valodā ar subtitriem latviešu vai angļu valodā.

Rež. Arūns Matelis, 2005, 52’, Vācija, Lietuva U

Filmas projekts prezentēts 2001. gada forumā Baltic Sea Docs.

Graciozs un izteiksmīgs ikdienas dzīves novērojums pediatriskajā slimnīcā Viļņā, kur ilgstoši ārstējas ar leikēmiju slimi bērni. Slimnīca viņiem sākotnēji ir kā tāla un sveša pasaule bez krāsām un siltuma, tomēr arī tur sastopami laipni svešinieki. No slimnīcas piederumiem top rotaļlietas, onkoloģijas nodaļā dzimst jaunas draudzības. Poētiskajā lietuviešu dokumentālajā filmā bez sentimenta aplūkota cilvēka gara spēja atjaunoties; lakoniskā stila un formas vienkāršības dēļ kritiķi filmu salīdzinājuši ar haiku.

“Pirms atgriešanās uz Zemes” ir viena no pasaulē atzītākajām lietuviešu dokumentālajām filmām – tā saņēmusi galveno balvu Eiropā nozīmīgākajos dokumentālā kino festivālos Amsterdamā (IDFA) un Leipcigā (DOK Leipzig). Režisors Arūns Matelis šajā slimnīcā nonāca, kad tur astoņus mēnešus ārstējās viņa meita. Pēc meitas atveseļošanās režisors slimnīcā atgriezās jau ar kinokameru.

Lietuviešu un krievu valodā ar subtitriem latviešu vai angļu valodā.

Rež. Maja Vekselmane, 2017, 76’, Zviedrija, Kanāda 12+

Filmas projekts prezentēts 2013. gada forumā Baltic Sea Docs.

Režisores māte Regina Korinmane nodzīvojusi vēstures līkločos saraustītu mūžu, tomēr tam kā pavediens cauri vijusies viņas drosme iestāties pret varas represijām. Filma ir Majas Vekselmanes liecība par mātes dzīvi un reizē vēstule mātei, sekojot šim samezglotajam pavedienam. No bērnības ebreju pilsētiņā Ukrainā un izdzīvošanas dažādos juku laikos, līdz izceļošanai cauri antisemītiskajai Eiropai uz Monreālu un arodbiedrību aktīvismam, dalībai pretošanās kustībā pret Hitleru Otrā pasaules kara laikā Dānijā un bēgšanai uz Zviedriju. 1902. gadā Ukrainā dziļi reliģiozā ģimenē dzimusī meitene 1985. gadā Kopenhāgenā nomira jau kā ateiste un komuniste.

 Maja Vekselmane (1942) kā dokumentālā kino režisore pazīstama ar savu radikāli kritisko skatu uz sociāliem procesiem. Viņa režisējusi 49 filmas, nereti pievēršoties politiskām aktualitātēm. Plašu atpazīstamību Vekselmane ieguva ar 1973. gada filmu par Zviedrijas Saab militāro lidmašīnu ražošanas aizkulisēm.

Zviedru, dāņu, angļu, vācu, krievu un ukraiņu valodā ar subtitriem latviešu vai angļu valodā.

Rež. Ivars Seleckis, 1999, 85', Latvija U

Filmas projekts prezentēts 1998. gada forumā Baltic Sea Docs.

Otrā daļa Ivara Selecka triloģijā par Šķērsielu – 800 m garu Pārdaugavas ieliņu, kuras iedzīvotāju attiecības un likteņi kalpojuši par laikmeta pārmaiņu liecību. Pirmās filmas darbība risinājās 80. gadu beigās, laikā, kad Latvijā sākās cīņa par nacionālo neatkarību. Ir pagājuši desmit gadi, un filmas autori atkal atgriezušies Rīgas nomales ieliņā. Kā iepriekš iepazīto ļaužu likteņi pavērsušies pēc Latvijas neatkarības atgūšanas? Šķērsielai cauri izgājuši mērnieki – denacionalizēti, iedalīti un sadalīti nekustamie īpašumi. Mainījušās ne tikai kaimiņu īpašumtiesības un rocība, citādi ievirzījušās attiecības arī atsevišķās ģimenēs.

“Šķērsiela” ir viena no titulētākajām filmām Latvijas kino vēsturē – tā saņēmusi Eiropas Kinoakadēmijas balvu kā labākā dokumentālā filma, arī galveno balvu Amsterdamas Starptautiskajā dokumentālo filmu festivālā (IDFA). Ivara Selecka triloģijas trešajā filmā “Kapitālisms Šķērsielā” (2013) radošā komanda atgriežas pie ieliņas iedzīvotājiem globālās ekonomiskās krīzes laikā.

Filma latviešu valodā ar subtitriem angļu valodā.